 |



 |
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
šodien biju laukos, dziļi kurzemē. nu tā. viss zaļš un svaigss gaiss un lietus. visu dienu lija. ne brīdi nepārstāja. un pūta vējšs, tā, ka izej ārā un pēc 10min jau ir auksti pat manā siltajā fox jaciņā. tā nu nosēdēju 6h virtuvē un minēju krustvārdu mīklas. asociējās tas viss ar agru agru bērnību laukos, kad lietainā dienā sēdi visu dienu pie loga un ceri, ka pārstās līt, lai varētu iet ārā spārdīt bumbu ar čaļiem un apsmiet oskaru.
vēl vakar biju kritiskajā masā. diezgan zajebisam pasākums, tikai likās diezgan nevajadzīgs tas "brauciens" cauri vecrīgai, pārējais gan bija cool. žēl tos 3 (laikam??) cilvēkus, kas cieta pa visu pasākuma laiku, jo nu tā velobraucēju masa tiešām diezgan milzīga + vēl tiek uzturēts normāls temps (cmon tas ir chill pasākums, nevis sacensība) + vēl ļoti apšaubāmas velo vadīšanas prasmes lielai daļai dalībnieku + anarhisks noskaņojums. rezultējās tas ar crashiem un traumām. diemžēl. bet nu neesam lohi un sargājam sevi paši. lietojam pelēkās šūnas.
vot tā. laukos sapižģijos pāris labas grāmatas ņo tās padomju laiku grāmatu sērijas "piedzīvojumi, fantastika, ceļojumi" (ļoti patīk šāda tematika)
takā šonakt esmu skaidrā, tad jāiet laikam palasīt. :) cya
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |

 |
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
riktīgi nevaru sagaidīt siltās vasaras naktis, kad mēs nightraidosim pa manu sasodīti skaisto Rīgu, dzersim aliņus, kurīsim jointus, mīsim pedāļus, taisīsim trikus un jutīsimies LAIMĪGI. cilvēks no malas to nekad nesapratīs, tas ir paralēls universs, tajā ir TĀDS skaistums. manas vasaras tādas jau ir kopš hmmm 2006ā gada.... toreiz zelta laikos, kad vēl vecais labais el charlito bija dzīvs. ehhh tie bija tādi laiki, es tās atmiņas ne pret ko nemainītu. tas bija tik SKAISTI ! pirmā mīlestība, pirmie skūpsti, tas viss gāja roku rokā ar naksnīgajām Rīgas ielām. es tādā ziņā nekad nemainīšos. kad man būs 40, māja mārupē un x5 pagalmā, es likšu sievai peiskatīt bērnus, kamēr ar jauniešiem nightraidosim pa ielām https://www.youtube.com/watch?v=1XplmIxbTKges vispār esmu nakts cilvēks. naktij ir sava maģija.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |


 |
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
vispār nesaprotu kapēc dzeru, godavārds. man patiešām riebjas tie bāri, skaļā mūzika, apkārt esošās mauķeles un piderasi, pohainie rīti, iztērētā nauda un pa pālim sarunātās/sadarītās muļķības. kapēc es eju ? dēļ meitenēm ? nu nezinu. varbūt vaina ir mūsdienu jaunatnē/sabiedŗibā, kas nemāk atpūsties savādāk, kā tikai apreibinoties ? vai arī problēma ir manī- es nemāku. katrā ziņā alkohols sen vairs nav tāda svētku lieta, ka tu esi ilgi gaidijis un sagaidijis pasākumu, kur vot tu zini, ka vari atlaist un būs actions. bet tā jau ir ikdiena, jau fiziska vajadzība piepisties vismaz reizi nedēļā. un ja vīkendā iekrīt gonka vai kas svarīgs darāms, tad problēma nav nobuhāt arī kādu parastu darba dienu, jo taču vnk vajag iedzert un grafikā nevar atstāt tukšumu
man liekas, ka man ir problēma. labi, man neliekas -es zinu. un es nevaru neiebuhāt. patiešām, man vnk prasās. tāpat kā ar pīpēšanu. bļeeee, bet es labošos.
|
 |
 |
 |
 |
|
 |
 |
|
 |
|
 |