labākā drauga brālim, kas ir arī man labs čoms, piedzima sīkais. meitiņa.
pirmais cilvēks no draugiem, kas apbērnojās. nedaudz dīvaina sajūta, bet tāds prieks. novēlu visu to labāko.

bet tas ir tik biedējoši just, ka tas laiks tuvojās, bet man vispār nav bijušas nopietnas attiecības nekad savā dzīvē. negribētos visu dzīvi palikt vienam, vai arī pakļūt zem tupeles, ko es bieži redzu daudz savu draugu attiecībās. bet es nezinu, kā es vispār spētu parūpēties par mazu dzīvībiņu, ja es pats knapi velku dzīvību, faaak. domāju 90%, ka man nekad nebūs sīkiem, kaut gan jau gribētos kādreiz. heh. vecums vecums, nedaudz šokā par sevīm, kas to būto domājis pirms vēl pāris gadiem, ka es pat iedomāšos par kko tādu.

bet jā, vajag sievieti, mīlestību, nopietnas attiecības un tad jau viss būs. pēdējās attiecības man bija pirms 3ned, ilga 6h, pēctam, kad man bārā meiča iečukstēja "es tevi gribu" lol, nezināju, ka dzīvē arī tā notiek. es pat neesmu simpātisks, bet redz, ka gadās arī tā haha.