bērnība
28.. Sep, 2006 | 12:21
No:: morphine
Man uz plaukta sēž lelle - pliku galviņu, pilnīgi bez matiņiem. Vēl bēbis. Palicis, manu bērnību, manas mātes bērnību piedzīvojis - neizaudzis. Tamborētā, no laika un saules nodzeltējušā jaciņā. Svārciņi pašūti no brūna, sīkpuķaina auduma. Gribu patverties tajos rītos, kad šī lelle bija mana vienīgā draudzene. Gribu patverties aiz tās mākslīgaas drošības sajūtas tajās saules pielietajās pēcpusdienās, kad ar viņu spēlējos. Gribu gulēt tādās naktīs, kā tad, kad šī lellīte man blakus gulēja.
Es domāju, vai pēc laika viņas vārdu neaizmirsīšu...
(28.09.2006.)
Es domāju, vai pēc laika viņas vārdu neaizmirsīšu...
(28.09.2006.)