emocijas beztermiņa komandējumā
11.. Maijs, 2010 | 00:31
No:: morphine
Īpatnējs novērojums. Gandrīz vai cikliski mainās mans noskaņojums no absolūti nekontrolējamas emocionalitātes līdz pilnīgam emociju trūkumam. No sajūsmas vai izmisuma (un reizēm abiem kopā) līdz apjausmai, ka es esmu pilnīgi emocionāli tukša, bez jebkādas jūtu amplitūdas vispār. Nekādas mērenības.
Nepatīk man tā lēkāšana. Spēcīgas emocijas es māku izturēt; māku ar tām sadzīvot. Bet absolūts emociju vakuums šķiet biedējošs - it kā ar mani kaut kas nebūtu kārtībā. It kā es būtu pilnīgi tukša. It kā periodiski daļa no manis - tā cilvēcīgā daļa - gluži vienkārši aizceļotu. Neatstājot pat zīmīti ar laiku, kad plāno atgrizties; vai vispār plāno.
Nepatīk man tā lēkāšana. Spēcīgas emocijas es māku izturēt; māku ar tām sadzīvot. Bet absolūts emociju vakuums šķiet biedējošs - it kā ar mani kaut kas nebūtu kārtībā. It kā es būtu pilnīgi tukša. It kā periodiski daļa no manis - tā cilvēcīgā daļa - gluži vienkārši aizceļotu. Neatstājot pat zīmīti ar laiku, kad plāno atgrizties; vai vispār plāno.