My Own Private Atlantis
15.. Jan, 2010 | 19:48
No:: morphine
Manā rajonā ir viena vieta, kas man viemēr liek domāt par Atlantīdu, un es pati nesaprotu, kāpēc.
Katru reizi, kad es tur eju - un it īpaši, ja ārā ir gaišs, un debesis ir skaidras un zilas, un spīd saule (kā šodien) - man tā vieta liek domāt par Atlantīdu. Un tas ir dīvaini, jo nav tur nekā tāda, tikai visparastākā padomijas laikā celtā dzīvojamā rajona ainava. Un tomēr man katru reizi liekas, ka kaut kā līdzīgi varēja izskatīties arī toreiz - tās pašas ne pārāk tuvu kopā sabūvētās mājas, tie paši asfaltētie ceļi, un tā pati Saule tam visam pa virsu, un tā pati Zeme - apakšā.
Es zinu. Absurds. Bet tāda, lūk, ir tā mana sajūta.
Katru reizi, kad es tur eju - un it īpaši, ja ārā ir gaišs, un debesis ir skaidras un zilas, un spīd saule (kā šodien) - man tā vieta liek domāt par Atlantīdu. Un tas ir dīvaini, jo nav tur nekā tāda, tikai visparastākā padomijas laikā celtā dzīvojamā rajona ainava. Un tomēr man katru reizi liekas, ka kaut kā līdzīgi varēja izskatīties arī toreiz - tās pašas ne pārāk tuvu kopā sabūvētās mājas, tie paši asfaltētie ceļi, un tā pati Saule tam visam pa virsu, un tā pati Zeme - apakšā.
Es zinu. Absurds. Bet tāda, lūk, ir tā mana sajūta.