* * *
14.. Dec, 2009 | 18:35
No:: morphine
Ziniet, kas ir vispretīgākais tajā, ka arā ir ziema un sniegs? Tas, ka es gribu sēdēt kaut kur laukā - kaut kādā pļavas vidū vai vismaz tepat vecpilsētā Daugavas krastā. Vienkārši kaut kur dislocēties un viss. Vienkārši nejēgā nosist laiku, skatoties kaut kur tālumā un nereflektējot ne par ko. Taču laiks, maita, protams, ir tāds, ka pat es ar savām karstajām slāvu asinīm tikai apsaldētu kādas ekstremitātes.
Bļin.
Bļin.