under the moonspell
8.. Okt, 2014 | 17:59
Vakar pirmo reizi mūžā skatījos uz Mēnesi caur teleskopu. :) Ak, jēziņ, cik forši! Par spīti tam, ka bija mākoņains, un viņš slēpās aiz tuvējiem kokiem, tik un tā - savām acīm redzēt gan Mēness jūras, gan kalnus, gan spožo, īpatnējo Aristarchus krāteri (ja tas vispār ir krāteris), kas izskatās akurāt kā spīdīga poga Mēness kreisajā pusē. Un tad vēl pati Mēness konturā! Fasciējoši robota uz izteiksmīga. Vienkārši super!
Nevaru sagaidīt nākošo reizi, kad skatu netraucēs mākoņi. Tad tam ir jābūt vienkārši fantastiskam! :)
Mēness vienmēr mani ir fascinējis. Ir viņā kaut kas neatvairāms, kaut kas hipnotizējošs; kaut kāda sajūta, ko nemāku izskaidrot. Un pilnmēness laiks vispār šķiet maģisks. Un šodien - šodien taču ir arī pilns Mēness aptumsums! Ne pie mums novērojams gan, bet tik un tā - var just gaisā, ka kaut kas ir savādāk.
Un vispār - ir jārīko zvaigžņu pētīšanas vakari. Obligāti. :)
Nevaru sagaidīt nākošo reizi, kad skatu netraucēs mākoņi. Tad tam ir jābūt vienkārši fantastiskam! :)
Mēness vienmēr mani ir fascinējis. Ir viņā kaut kas neatvairāms, kaut kas hipnotizējošs; kaut kāda sajūta, ko nemāku izskaidrot. Un pilnmēness laiks vispār šķiet maģisks. Un šodien - šodien taču ir arī pilns Mēness aptumsums! Ne pie mums novērojams gan, bet tik un tā - var just gaisā, ka kaut kas ir savādāk.
Un vispār - ir jārīko zvaigžņu pētīšanas vakari. Obligāti. :)