* * *
3.. Dec, 2013 | 11:45
Jūtu, ka kaut kur fonā smadzenes ļoti aktīvi cenšas tikt skaidrībā ar visādiem maniem eksistenciāliem jautājumiem un atrisināt dažādas ilgtermiņa lietas. Pa to laiku es pati vairāk vai mazāk veiksmīgi veicu visus day-to-day darbiņus (kas ļauj tikai noturēties virs ūdens, ne peldēt) un mazliet apskaužu tos cilvēkus, kas ir spējīgi vakarā tā simtprocentīgi pievērsties tiem jautājumiem, kas pa dienu ir dīdījušies kaut kur pus-apziņā. Un ne tikai pievērsties, bet arī ķerties vērsim pie ragiem un darīt, tādā veidā atbrīvojot vietu prātā citām, jaunām domām un šādi virzot uz priekšu savu dzīvi, sadirsto un velto (un varbūt pat padarot to mazāk sadirstu un mazāk veltu).
Bet es zinu - kamēr nepieslēgšos šiem jautājumiem tā nopietni, tā par visiem simts, tikmēr nekas nemainīsies. Kamēr nepieslēgšos, neizdosies arī tās ideju ēnas pārvērst par kaut ko taustāmāku.
Bet es zinu - kamēr nepieslēgšos šiem jautājumiem tā nopietni, tā par visiem simts, tikmēr nekas nemainīsies. Kamēr nepieslēgšos, neizdosies arī tās ideju ēnas pārvērst par kaut ko taustāmāku.