* * *
28.. Jul, 2011 | 19:40
skaņas: Stone Temple Pilots - Sour Girl
Šie pēdējo dienu lieti un negaisi ir tādi nostaļģiski. Klausoties, kā vējš triec logā milzīgās lietus lāses un pērkons satricina visu horizontu tā, ka, šķiet, zeme tūlīt sagrīļosies, es jūtos tā, it kā man atkal būtu septiņpadsmit vai divdesmit. Es jūtu gaisā tādu nedaudz skumju nostaļģiju, tādu spēcīgu, attīrošu enerģiju.
Šie negaisi ir romantiski, bet romantiski savā vientulīgajā veidā. Gluži kā jūra rudenī vai varbūt tuksneša nakts, kuru es nekad neesmu redzējusi. Tā ir tāda romantika, kas liek ņemt rokā pildspalvu un rakstīt, vai varbūt ķerties klāt krāsu zīmuļiem. Tā varētu arī būt tāda romantika, kad gribās stāvēt ārā lietū un bučoties, bet.. mazliet pārāk skumji ir šie negaisi. Mazliet pārāk emocionāli un vientulīgi.
Varbūt labi. Varbūt aizskatos visu veco un lieko.
Šie negaisi ir romantiski, bet romantiski savā vientulīgajā veidā. Gluži kā jūra rudenī vai varbūt tuksneša nakts, kuru es nekad neesmu redzējusi. Tā ir tāda romantika, kas liek ņemt rokā pildspalvu un rakstīt, vai varbūt ķerties klāt krāsu zīmuļiem. Tā varētu arī būt tāda romantika, kad gribās stāvēt ārā lietū un bučoties, bet.. mazliet pārāk skumji ir šie negaisi. Mazliet pārāk emocionāli un vientulīgi.
Varbūt labi. Varbūt aizskatos visu veco un lieko.