ASINSBALSS - 3. Janvāris 2010

Vakarnakt, lai vispār varētu aizmigt, paņēmu no plaukta pāršķirstīt, kā es to reizēm mēdzu darīt, kādu mīļu grāmatu*. Atšķīru uz dullo pirmo lappusi, kas gadījās:

"And I will add in closing that when I got back home tonight, I stepped through the door and over my messes; I fell on to the couch and into a sleep and then into a dram, and I dreamed that I was back in Minneapolis, back next to the corn fields. I dreamed I had taken a glass elevator to the top of one of the city's green glass skyscrapers, to the very top floor, and I was running around that floor from one face of the skyscraper to another, frantic, looking through those big sheets of glass - trying to find a way to protect Superman."

*Douglas Coupland "Life After God"

Man joprojām tiešām SĀP plaušas kaut kādi muskuļi plaušu reģionā. No klepošanas gan jau. Bet es nevaru normāli paelpot, par koncentrēšanos uz domāšanu nemaz nerunājot. Un visas dienas laikā manā galvā joprojām nav aizķērusies neviena frāze spāņu valodā (kaut līdz šim brīdim man jau vajadzēja sapņot spāniski!). Un vispār rīt būs pakaļa, un Alberto mani nositīs. Divreiz.
Bet es nevaru. Man sāp elpošana!

Ēdīšu tostermaizes, dzeršu Islandes ķērpja tēju, kas, maita, nepalīdz, un pie sevis lādēšos!
¡Hasta luego, amigos!