ASINSBALSS - 15. Jūlijs 2007

"-Man vienkārši metas nelabi no šā nepārtrauktā ego, ego, ego. No sava un no citu arī. Man metas nelabi no visiem, kas grib kaut ko panākt, darīt kaut ko īpašu un tā tālāk, likties interesanti. Tas ir pretīgi, jā, jā, pretīgi. [..] Es nebaidos no sāncensības. Gluži otrādi. Vai tad tu tiešām nesaproti? Mani baida tas, ka es pati sacentīšos,- tieši tas mani biedē. Tieši tāpēc es pametu teātri. Un no tā vien, ka esmu noskaņota atzīt to, ko atzīst par vērtīgu citi, ka man patīk aplausi, patīk, ka par mani sajūsminās,-no tā vien man labāk nekļūst. Man ir kauns par to. Un man tas riebj. Riebjas, ka man pietrūkst drosmes būt pilnīgi nekam. Es riebjos pati sev, un man riebjas visi, kas par katru cenu grib uztaisīt ap sevi vienalga kādu, bet blīkšķi."

- Dž.D.Selindžers. "Frenija un Zūijs"