ASINSBALSS - 13. Februāris 2007

Konkrētaja laiktelpā (šorīt) par pārvietošanās līdzekli izmantojot gaļas pārvadāšanai paredzēto ripojošo kasti (trolejbusu), ar kuras palīdzību transportējos no punkta A (mājām) uz punktu B (darbu) pa fabrikas slīdošo konveijera leti (čaka ielu), spēcīgāk nekā citkārt sajutu, ka zeme ir nosmacēta - pārlieta ar asfaltu, apzīmogota, iepakota un sagatavota nosūtīšanai ar pirmo čārterreisu taisnā ceļā uz elli.

Stāvot uz zemitānu tilta un vērojot vecās fev rūpnīcas ēkas, betona sienas, metāla režģu sētas un kravas vilcienus tur, lejā, stacijā, gribot negribot sāc domāt par to, vai pieredze gadījuma nav kā kultūrslānis, kas rada nosūbējumu uz mūsu pagātnes drupām. Bet tad atkal kaut kas iekšā saka - nē, mēs esam tādi, kādi esam, tieši pateicoties pieredzei, nevis tai par spīti.

Laikam jau jautājums manas sfrendlistes gudrajiem vīriešiem: kas varētu būt par iemeslu, ka man mājās neiet Ciba?

( ghh )

( lāāābs!! )