* * *

10.. Nov, 2007 | 20:57
No:: lapsene_lb

Es no sirds gribētu būt, bet redzi- arī es šajā brīdī augstāk vērtēju savas vajadzības, laiku, ikdienas mācības. Vai tas ir prāts, kas to nosaka, vai es patiesībā mana sirds tā nemaz nejūtas? Nezinu, cik slikti/ labi tas ir.
Patriotismu nevar iemācīt, to nevar ieaudzināt. Pie tā ir jānonāk pašam- tā ir mana pārliecība. Vai esmu nonākusi? Daļēji. Vismaz gribas ticēt, ka tauta, ja vajadzētu, tad varētu apvienoties, stāvēt un krist viens par otru un ka es būtu starp tiem cilvēkiem. Es būtu. Tāpēc vienmēr esmu gribējusi būt saprātīgā vecumā 3. atmodas laikā, lai izbaudītu to tautas vienotību, kas bija.
Un es klausos Igo dziesmu "Pie laika" un man patīk, kā skan vārdi šajā dziesmā. Tas iedvesmo. Jo jebkurā laikā ir vērtības, par ko cīnīties.

links | view all comments


Reply

No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..