Tikko pētīju visādus ierakstus internetā un uzdūros kādai paziņai, kura jau pāris mēnešus tik sajūsmināti raksta par skriešanu. Nav nekas iebilstams, ka viņa skrien, bet tas man atgādināja, kā es pati sāku skriet un kā es visu laiku par to priecājos un visiem stāstīju. XD
Bet jā mans iemesls tos trīs vai nu jau vairāk gadus apakaļ bija visai amizants, un palasot viņas ierakstus, es netieši secināju, ka viņas iemesls ir līdzīgs.
Un tagad tā klusiņām viņai gribas teikt: "Neceri meitenīt, tas puisis tevi uz randiņu neaicinās, pat ja tu nodarbojies ar viņa mīļāko sporta veidu, jo viņš ar savu draudzeni ne tikai skrien."

Un tas man liek domāt, ka laikam nevajadzētu tik nejauki izteikties un domāt. Varbūt vajadzētu piestrādāt pie sevis un izturēties mazliet jaukāk. Vispār kopumā stāsta, ka tas palīdzot cilvēkiem atrast iekšējo mieru. Nostiprināt attiecības un pazūd neapmierinātība ar dzīvi un cilvēkiem līdzās.

Bet varbūt man vienkārši ir jāaiziet paskriet, lai tur vai ko. XD