Runāju šodien par valsts finansējuma piešķiršanu slimajiem bērniem, lai viņi varētu ārstēties. Izrādās valsts ir pilnīgi pret naudas piešķiršanu, ja mazais brauc ārstēties uz Krieviju. Liekas nesaprātīgi no valsts puses vai tiešām sensenais naids ir jāpatur pat tādos jautājumos kā maza bērna veselība. Tie tur augšā aizbildinās tikai ar to, bet Eiropa, mēs tā nevaram, mums nav nekādu tiesību.
Labi, ka vismaz ir kaut kāds ziedojumu skaits no ziedo.lv tad var apskatīt visus par un pret un piešķirt to finasējumu no biedrības pašas.
Kas vēl tāds. Laikam vajadzētu veidot savienību, jo biežāk eju uz darbu, jo dziļāk tajā visā nākas iedziļināties. Latvijā visā visumā ir tik daudz dažādas biedrības, kas nodarbojas ar līdzīgām lietām, tādām kā retās slimības.
Nu ko rudenī ņemsim priekšā veselības ministriju un stradiņus un kopīgi visas biedrības bliezīsim augšā asociāciju. Tad vismaz būs vieglāk bīdīt lietas uz priekšu.
Pēc maniem personīgajiem ieskatiem, neviens izņemot slimniekus, to radiniekus un speciālistus šajā nozerē, nemaz nezina, ka pastāv tāda lieta kā reta saslimšana.
Labākajā gadījumā, ja sabiedrība zina, kas ir gripa un kā ar to cīnīties. Praksē esmu saskārusies ar to, ka neviens negrib dzirdēt par to, ka ir notics kaut kas slikts vai ka parādījusies kāda jauna ģenētiska slimība.
Bet tad es nesaprotu visas tās ziņas, ko mums demonstrē televīzija darbadienas vakaros. Visādas zemestrīces, radiācijas izplūdumi ekanomiskās krīzes utt. Laikam man vienai liekas, ka ziņas ar katru dienu paliek arvien dramatiskākas, varbūt to pieprasa sabiedrība, bet tai pat laikā, kāds draugiem.lv komentārs vēsta, ka ir neestētiski reklamēt biedrību, kura rūpējas, lai cilvēki ar retām saslimšanām varētu ārstēties, kur nu vēl pieteikties tajā. Pārspīlēšu un teikšu, ka ir neestētisko iet gulēt, ja tev nāk miegs.
Laikam keršos klāt kursa darbam, lai tas arī būtu nolikts pie vietas.