Hmm, Tu cilvēks esi pūlējies un domājis kaut kādu sviestu, lai viesiem tas šķistu pietiekami labs un viegli parādāms, bet beigās tik un tā uzrodas kāds, kurš to visu noliek pie vietas un pasaka, ka tas nekam neder.
Fuij, kāpēc vienmēr valda uzskats, ka viņu ietekme ir pati galvenā, un ja tā nav viņu ideja, tad tā nekam neder.

Laiks domāt vēl ir divas dienas un tad ir jārāda, bet šobrīd nav ne ideju, ne domas kā īstenot.

Vai mazu zaļu feju uzbrukums ir pietiekams iemesls, lai to varētu saukt par maģisko cīņu? Vai arī nē?

Domas skaidra pa galvu un jaucās kopā, bet neviena nekam īsti neder. Pārējie arī ir kūtri, bez dažiem izņēmumiem.

Gribu saslimt un nedoties uz to visu pasākumu, nedod nekādu zvērestu, un nedomāt par neko.

Gribu skraidīt viena pa mežu un rāpties kokos kā toreiz pie jūras. Es biju tik augstu un tik tālu no zemes. Man bija bail nokrist, jo negribēju sasisties, bet gribējās atlaist rokas no zariem un liekties atpakaļ un sajust smiltis zem pakauša.

p.s. Katru dienu ap pieciem sāp galva.