Zobos turot ūdenspīpes trubu, ir visai jocīgi. Galds ir nekārtīgs, bet klaviatūra labā attālumā, tādā, lai uzrakstītu, ko aizgrābjošu, bet nekas prātīgs nenāk galvā, kā vien, ka dūmi ir labi un diena pagājusi jauki.
Zilais skočs piesaista uzmanību uz kādu mirkli, liek atcerēties, ka vajadzētu tādu iegādāties "jo vairāk skoča, jo labāk".
Vēl aizvien nespēju saprat, vai matē tēja ir tik laba, kā viņi teica, var jau būt.
Lieki būtu piebilst, ka galds nemaz nav mans, un arī istaba nē.