Es sapratu, ka esmu aizmirsusi palielīties par to, ka man ir jaunas pidžambikses.
Uzrakstīju pirmo teikumu un sajutos palielījusies par strīpainām, zilganrozā pidžambiksēm

Ir tāda laimīga, tomēr tukša sajūta. Atceroties Leldes stāstu par to, ka mums katram iekšā ir sava istaba, kurā ir jaatrodas tikai vienam grāmatu plauktam un vienai grāmatai, varu teikt, ka man iekšā nav vairs ne tās grāmatas, ne tā plaukta. Un vēl viņa teica, un šo frāzi ļoti uzsvēra, ka nekad nedrīkst ļaut kādam sanest tavā istabā nevajadzīga kastes ar vecām avīzēm, tas nogurdina dvēseli, līdz kamēr viņa tās visas izlasīs.
Vārdsakot, jārūpējas par savu istabu un jāslauka putekļi no grāmatas.

Un jaunas pidžambikses tiešām iepriecina. ^^