šis ir mans pirmais ieraksts, tas ir ļoti kufīgi (sun)

Zobos turot ūdenspīpes trubu, ir visai jocīgi. Galds ir nekārtīgs, bet klaviatūra labā attālumā, tādā, lai uzrakstītu, ko aizgrābjošu, bet nekas prātīgs nenāk galvā, kā vien, ka dūmi ir labi un diena pagājusi jauki.
Zilais skočs piesaista uzmanību uz kādu mirkli, liek atcerēties, ka vajadzētu tādu iegādāties "jo vairāk skoča, jo labāk".
Vēl aizvien nespēju saprat, vai matē tēja ir tik laba, kā viņi teica, var jau būt.
Lieki būtu piebilst, ka galds nemaz nav mans, un arī istaba nē.

Iekritu Random lodziņa izmantošanā.
Aizraujoša pieredze iesākumā.

Galvenā doma šobrīd, kur palika mūzika, jo pirms brīža tā vēl skanēja.

Tas dīvainā paskata penālis uz mani skatās O_o

Penālis tika mazliet pabīdīts malā, tagad viņš sapņaini skatās uz sunīti, kas rotā monitora labo stūri.
Es pat teiktu, ka viņam ir izredzes, ja vien suņuka skatiens nebūtu tik dusmu un naida pilns.

Tēja krūzē strauji sarūk.

Tas ir tik negodīgi, ja pēkšņi ierasto, avērto durvju vietā ieraugi vien cieši aizkritušas, neatveramas durvis. Var jau būt, ka roku spēks nav pietiekams, bet arī logs kā par spīti aizlikts ar kaut kādu finiera plāksni.
Un visam pa virsu, vēl tas dīvainais onka. Arī nevienu durvju klinķi nevar atrast, tad vismaz varētu apskatīt Rīgu no institūta jumta.
Fotoaparāts paliek bez bildēm, es bez pudeles ūdenspīpei.

Gribētos zināt, kā ir ar pirmajiem iespaidiem un vai tie maz mēdz būt pareizāki par otro?