dzīvoju sistēmā

vakar it kā taisījos lasīt doctor sleep, bet veicu zināmu apjomu izpētes un sapratu, ka grāmata nebūs šausmu žanra. sāku meklēt stephen king baismīgākās grāmatas un man izmeta pet sematary. to grāmatu gribu lasīt jau ilgu laiku, bet jānī rozē tādas nebija.. lai gan tur bija salem's lot un to es arī tajā laikā nenopirku. tad nu izdomāju pameklēt pdf grāmatas. kaut kādu ar 266 lapām atradu, cerams, būs vienkārša formatējuma atšķirība, nevis satura. sākumus salīdzināju caur vairākiem pdf un bija vienādi, beigas laikam nesalīdzināju... nu neko. ja jānī rozē parādīsies un man būs lieka nauda, tad nopirkšu bez vilcināšanās.

runājot par naudu un pirkšanu, nevaru izfigurēt, vai un kad man iet pirkt kebabu. ļoti kārojas.. bet tūlīt būs frikadeļu zupa.

es beidzot pabeidzu kodu
protams, rītdien vajadzēs iztestēt, kā arī, nākamnedēļ jāsāk likt kopā skaņas efekti, bet zināt, ka esmu priekšā cita kursanta progresam dod man zināmu gandarījumu
vakar aptuveni 5-7h nospēlēju persona 5, īsti nesekoju līdzi
šovakar, laikam, plānoju palasīt stephen king grāmatu, ko atstāju pat ne pusmastā, bet iemastā, milimastā (49 lpp) kādus 2 gadus atpakaļ. neatceros. uz vāka kaķis, manā kodā arī kaķis. esmu python meistars.

vakar neko neierakstīju, bija slinkums. man ir pazudusi interese cilvēkos. jūtu naidu pret daudziem cilvēkiem, kas vēl nesen skaitījās draugi. man saprotams, ka es nespēju pieņemt citu cilvēku domas, ja tās ne mazākajā apjomā nelīdzinās manējām, bet pēdējā laikā nespēju naidu slēpt. kā galvā tā uz mēles. man tā zb visi. vēl vairāk man zb cilvēki, kuriem dzīvē veicas, ja vien tie nav cilvēki ar kuriem es pašlaik esmu normālās attiecībās. varbūt man zb es. gan jau. es vēlos izbaudīt dzīvi, bet man vairs nav vēlmes pūlēties, lai to izbaudītu ar citiem. man besī cilvēki, kuri ar mani vairs nerunā, man besī cilvēki, kuri negatīvi atbild uz visu, ko es saku, man zb, ka cilvēki nesaprot mani un manas domas. shout out maniem draugiem, kuri mani saprot, lai arī jūs mēdzat nostāties pret mani. dažreiz jau vajag. es vienkārši gribu atbalstu un pozitīvu uzmanību.

pabeidzu vienu koda daļu, laiks svinēt savu 11h krēslā sēdēšanu ar gulēšanu. problēma tāda, ka man baigi nenāk miegs, jo ir tikai 23. nu neko

pavadīju aptuveni pusstundu sava dārgā programmēšanas laika cenšoties savienot telefonu ar datoru, lai dators būtu kā speaker. šī ideja man radās uzreiz pēc "why does my knee hurt when i sit" uzmeklēšanas.

jāpiesēžas pie programmēšanas un tā, bet nu zb

šodien darbojos ar teorētisko daļu savam diplomdarbam, drīz būs gatava attēlu sadaļa.
kā arī, šodien notika pēdējā nodarbība bungās, jāskatās, ja tikšu nākamajā skolā, tad būs jāsaka atā uz kādiem 3-4 gadiem, vismaz šai mūzikas skolai, vienmēr var atrast citu turpat rīgā. ja netikšu nākamajā skolā, tad varēšu kaut kur piestrādāt un paralēli spēlēt tālāk, iekrāt naudīnu. lai nu paliek.

esmu meistars python kodēšanā.. ne gluži, bet pietiekami, lai lielākoties bez problēmām un liekas aizķeršanās tiktu uz priekšu nepavadot 5h pie lietu sastādīšanas. domāju, ja laicīgi pabeigšu, tad varētu vēl persona 5 paspēlēt, vakar pa lēto nopirku.

guļu gultā jau otro stundu no vietas, zinu, ka jāstrādā, bet darbus parasti atstāju naktij. patiesībā, diezgan daudz lietas daru naktī, sāku dzīvot naktī. pa dienu notiek slinkošana. būs jāmeklē naktsmaiņas, kad vajadzēs darbu.

visu dienu ņemos ar diplomdarba kodu, bet tikai tagad kaut kas sāk iet uz priekšu.. un jāiet gulēt.. besis

bija foršs, bet nepaliek atmiņā tik ļoti kā pirmais. man patika, gribētos palikt tepat un piedalīties vēl citos, bet jādodas dzīvē.

pārskatīju atbildes, savus 20 punktus dabūju. man spīd karjera ārpus mākslas skolas

nē nu cerams savus 20 punktus dabūšu, pierādījās, ka ar 7h ilgām mācībām nepietiek, lai bez stresa uzrakstītu matemātikas eksāmenu. Šovakar jāiet uz koncerta mēģinājumiem.

šodien pie matemātikas darbojos aptuveni 7h
cerams dabūšu 20+ punktus eksāmenā, pateikšu kā gāja
nevaru sagaidīt koncertu, man patīk uz skatuves sēdēt un spēlēt savu instrumentu (lai gan man ir stāvaminstrumenti)
tas tā.. sajūtām.
zinu, ka uz mani skatās, bet man neinteresē

man ir apnicis programmēti, zinot, ka man pēc dažām dienām ir matemātikas eksāmens

gāju pār tiltu, skatījos uz upi
varētu lekt lejā, bet dārga manta somā,
tā pagājos uz priekšu, tad atkal skats uz upi,
"zin' kā, mantu malā nolikt varu", nākas domāt,
"zālienā paslēpt un pēc tam paņemt,
ja dzīvību nav lemts man atņemt",
bet ko tur daudz, nepatīk man dzīvi beigt,
jau domājot vien, asaras sāk acīs steigt,
stulba ir tā doma un pasaule,
ka to vien gribas kā tikt aizsaulē

izdekorēju savu profilu, nekas īpašs
neil perry <3333