dzīvoju sistēmā

nē, AB nav iniciāļi, pat ne tuvu
šodien AB bija jāsatiek lekcijās, briesmīgi neērti. nožēloju, ka teicu, ka var palikt draugi. AB sasveicinājās ar mani ar dap.. un tāpat visulaiku centās būt samērā tuvu, pārsvarā esot ne vairāk kā 4 cilvēku attālumā (lekcijas ietvaros bija daudz kustība pa iestādes zāli, pārvietošanās aktīva un tā..). centos pēc iespējas mazāk palikt AB tuvumā un pēc iespējas mazāk uz AB skatīties.. tomēr, vienā brīdī piegāju Beidzot pie sava homija un homijs pateica, ka AB zeķē esot caurums, paskatos, jā... cik neprezentabli. AB nebija kopumā diezko optimāla paskata šodien.. visparastākais apģērbs mugurā.. nemazgāti mati.. nekopta seja.. bet, balstoties uz AB uzvedību pēdējās dienās, es nebrīnītos, ja tā būtu kāda stratēģija kā likt man justies sliktāk, jo, ko gan es nabaga AB nodarīju pametot viņu :(((... my ass, zb, nekad tik manipulatīvu un nenobriedušu cilvēku nav nācies satikt savās 7 vai cik attiecībās (wow ej tu nost kā es nevaru noturēt attiecības vai ne!!! a tad, kad es cenšos beidzot visu lēnām vest uz priekšu, kārtīgi iepazīt cilvēku, tad man tik prasa "eu kas mēs esam?? varam šito padarīt oficiālu?" jā, es runāju par tevi, AB). jūtos, ka dažreiz pārspīlēju ar saviem izteicieniem un reakciju, bet visi, kam stāstīju pilno situāciju teica, ka mana reakcija ir pamatota.

ja kādreiz kāds prasa, lai saņemat naudu uz omnivu caur e-pastā sūtītu saiti, neiesaku. var nedaudz pačatot ar 24/7 atbalstu, kas tāpat tevi neliks mierā līdz sapratīs, ka tev nav 300€ kontā, vari viņu nedaudz pasaukāt un viņš sāks runāt krieviski, varbūt pat atsūtīs kādu ai ģenerētu cookie monster bildi.. bet skenēt biometriju, vadīt lietotāja numurus un personas kodus iekšā gan nevajag. pirmdien jādodas uz banku slēgt vaļā savs konts un mainīt lietotāja numurs, jo dažas bankas ļoti paranojiskas ir par potenciāliem riskiem.. tik paranojiskas, ka man paskaidrojums jāiet uz vietas rakstīt.. fenomenāli. ko tik krāpnieki nedara 12€ dēļ..

so good they had to make a sequel or some shit.. katrā gadījumā, pametu viņu šodien. uzvedās kā tāds sīks bērns, kā var tik nenobriedis cilvēks būt..? visulaiku tik "haha.. es jau sāku domāt par pašnāvību... bet tā nav tava vaina!!!" tak ej tu ieskrieties. nevaru izturēt šito stulbo vainošanu ar nevainošanas iezīmēm.

es plānoju pamest savu partneri piektdien. nav man domāts cilvēks, pārāk daudz uzmanības man dod (oh noo my lobster is too buttery and my steak is too juicy), ko citi redz kā labu, bet man tas vnk neder, es nespēju izturēt, ka esmu pirmais cilvēks pie kura vēršās par katru mazāko sūdu. partneris uztaisīja veselu grupu, kurā vslk runā par kkādiem niekiem, lai man nebūtu visulaiku jāatbild, nu tad tagad es tiešām neatbildu, man vairs nepatīk ar viņu būt, viss tika sasteigts par spīti manai vēlmei neko nesasteigt. es gribēju kādus 3 mēnešus viņu iepazīt, bet viņš izlēma, ka jau knapi vienu mēnesi pazīšanā jābūt kopā un es padevos. nu nav tas man domāts, es nevaru ilgtermiņā palikt ar nevienu, man vnk nesanāk. nekas vairs nespēs mani pārliecināt palikt. man vēl viņu jāredz 2 reizes šonedēļ, tūlīt skolā un piektdien arī skolā.. un tad jāpamet un jāturpina satikt skolā... fuck this shit. zināju, kāds risks ir, bet tāpat paļāvos uz domu, ka varbūt saies, bet nesaiet. pasaulē jābūt kādam, kas man derēs, varbūt satikšu 70 gadu vecumā, tagad labāk pievērsīšos mācībām un izaugsmei un tamlīdzīgām ambiciozām lietām, partneri to vien dara, kā liek man stresot.

izmēģināju to visu making out lietiņu, ļoti interesanta pieredze

praktiski esam kopā

man šķiet es savam interesējošajam cilvēkam patīku. dzīve laba.

šodien gaidīju autobusu uz mājām, man klāt pienāk kādus 50 gadus vecs večuks, piedzēries, prasa, vai es negribot ar viņu nodarboties ar seksu. pieklājīgi atteicu. centos nesmieties. viņš to visu uzsāka ar to, ka no attāluma man parādīja savu pornogrāfiskā rakstura žurnālu. es pamāju ar galvu, jo nu, wow, plikas dāmas, viņš to uztvēra kā mājienu, ka var nākt prasīt tāda tipa pakalpojumus. pateicu, ka man labāk cilvēki manā vecumā. viņš aizčāpoja. nevienu reizi pat nepačamdīja mani, fenomenāli.

vēlāk vakarā es sāku kontaktēties ar interesējošo cilvēku, viņš ir ļoti jauks, nevaru sagaidīt pirmdienu, satikšu skolā

kāda jēga no antidepresantiem, ja viņi jau otro dienu man nepalīdz. kā vakars, tā depresija. bet nu, drīz dabūšu terapiju, vnk zb.

šodien daudz progresēju interesējošā cilvēka netiešā potenciālā iepazīšanā - rītdien bija plāns parunāt beidzot. bet gaidot autobusu, redzēju, ka viņš dodas garām ar kādu citu pretējā dzimuma cilvēku, kas neapšaubāmi izskatās labāk par mani. nebija sadevušies rokās, bet, nav arī klasesbiedri, ja nemaldos. sirds uz kādu brīdi apstājās, bet nu. zb. vrb nav lemts. bet tas ir tik sasodīti stulbi, es tik ļoti gribētu iepazīt to cilvēku un varbūt uzsākt attiecības. zbzbzbzbzbbz pizdunahujdirstbļe

pie velna vientulību, blakuskursā atrodas ļoti optimāla paskata cilvēks, ko pašlaik lēnām lēnām iepazīstu. redzēt vien pietiek, lai visa mana diena uzlabotos.

pat mājasdarbi nespēj noslāpēt šo vientulību

mums ir papagailis, tēvs nosauca par žakō, ļoti foršs.. bet šodien izlidoja no būra un atpakaļ iet netaisījās, brālis noķēra.

izrunāju problēmas, ir labāk

nē man tiešām dzīvi bojā tā viena draugu grupa. protams, es bieži vien sarunas mēdzu novirzīt uz diskusijām par savām pieredzēm, bet, ka visu LAIKU dirš man virsū uzreiz kā es cenšos sarunā piedalīties, tad man tak arī nobesī. "es negribu tevi ienīst, tāpēc lūdzu nedari šitā" dawg you ain't even my friend, nīsti cik gribi. zb. jāpamet tas čats un viss.

man ir aizdomas, ka man ir ļoti labs rizz. šķiet, ka tuvākajā laikā kādu ierizzošu attiecībās.

pēdējā laikā dzīve šķiet labāka. klasesbiedri ļoti jauki.... pārāk jauki. zin' kā, "pārāk ilgi viss ir gājis kā pa sviestu". nu neko. bet viss chill pagaidām. radušās dažādas pārdomas par to cik galīgā dirsā mana dzīve bija pirms atnācu uz šo skolu. bet appisiens ir tas, ka viena no manām mobingotājām arī ir manā klasē. pohuj. man ir vismaz 3 ļoti smieklīgi homiji.

man sāp vēders
drīz būs jābrauc uz kojām
māsa un brālis visu laiku kasās un bļaustās, man jau zb, vecākiem arī zb
šodien ceļosim uz citu pilsētu operācijas sakarā
es izlēmu kādu laiku izolēties no vienaudžiem, jo nopratu, ka man nav jēgas runāt ar cilvēkiem, kuri visu laiku man dirš virsū par to kā es runāju

vakar ar savu tiešsaistes laulāto apspriedu iespējas jelkad mūžā satikties ņemot vērā mūsu izglītības un monetāro situāciju. nonācu pie secinājuma, ka tas visticamāk nekad nenotiks, bet savā ziņā man nav nekādu lielo pretenziju tādai realitātei, jo dzīvē attiecības fiziski un garīgi nespēju noturēt ilgāk par 2 nedēļām (izņēmuma gadījums, kad ar savu partnerības biedru nerunāju vairāk par reizi nedēļā, tādēļ attiecības beidzu tikai ap 2 mēnešu punktu), savā ziņā, tiešsaistes attiecības man ir vieglākas. katrā gadījumā, teicu, ka varbūt ap vasaru varētu samesties, lai tas atlido uz latviju, bet par atbildi saņēmu ļoti ne-entuziastisku "es reiz pa reizei apsveru, vai vispār ir jēga attiecības uzturēt, ņemot vērā distanci". tagad man radušās paranojiskas domas, ka mani pametīs tuvākajās 7 dienās. nosapņoju par sevis nodošanos kāda cita laulības laušanai nosacītā mērogā, prātā ļoti palicis moments, kur kādu indivīdu sabučoju, apskāvu, uzņēmu romantiskas bildītes, kaut paralēli domāju par savu īsto ne-gluži dzīvesbiedru, jo tā taču skaitās krāpšana. es nezinu, izdzīvot varētu, bet gribētos, lai tad mani pamet ātrāk, lai man nav jāgaida uz to momentu, kad pasaka "jā, šis nestrādās". gribētos pat kārtējo reiz ņemt iniciatīvu un būt pirmajam, kas pamet, bet tā būtu aptuveni 8. reize, kad es attiecības beidzu no savas puses un man tas ir apnicis. kopumā, man īpaši liela vēlme vairs nav runāties ar dzīvesbiedru, jo šķiet, ka vairs nav jēga.

TIKU KOLEDŽAS BUDŽETA PROGRAMMĀ