Tagad sēžu un domāju.
Velns lai parauj kā gribās lai visa dzīve jau būtu sakārtota pa palauktiem.
Esmu nogurusi visu laiku prātojot kas būs.
Par ko man mācīties.
vai tam ir jēga?
vai beigās vsp darīšu to kas patīk vai vnk strādāšu maximā.

kāmōn.
ar ko es precēšos?
un vai vispār precēšos?
vai tiešām man būs jāaudzina sirēnas?
vai es dzīvošu ar kaķiem?
varbūt ar krokodīlu.

varbūt apprecēšu kkādu vecu un bagātu muļķi un neko nedarīšu?

kā ātrāk gribētos lai viss nokārtojās.
kāāā gribētos.

vienkārši lai viss nostabilizējās un lai es zinātu kā būs rīt.

Draudzenes albūmu skatījos tikko.
Meitenei 20 pāri mazliet.
Tikko bildināja.
laimīga.
mīl.
staro.

ir zeme zem kājām..

man nav.
es jūtos kā pa gaisu.
un zini lai kā man tas patika agrāk tagad jau ir dziļi dzzzzziiiiļļīiii apnicis.

bet jā kā jau mēs visi saprotam - ir jāturpina dzīvot jo nekas savādāk nenotiks.

davaj es laižu pie Sabīnes dzert.
<<<<< redzi PAR KO ES RUNĀJU...

labu vakaru

Current Mood: nekāds