| |
[Nov. 12th, 2025|09:21 am] |
|
man liekas, ka extranjero savus ierakstus veido ar ChatGPT palīdzību – izlausās ļoti robotiski, un garlaicīgi lasīt |
|
|
| |
[Nov. 12th, 2025|09:32 am] |
|
lūk atlants – pilnīgi pretējs piemērs. uzrakstīts interesanti, plūstošā valodā, bet galvenais – skaidri un pamatoti |
|
|
| |
[Nov. 12th, 2025|09:43 am] |
|
vulkāns |
|
|
| |
[Nov. 12th, 2025|09:44 am] |
|
No vulkāniem izverd efuzīvie ieži — pumeks, obsidiāns (vulkāniskais stikls), dolerīts, gabro, andezīts, bazalts, ksenolīts. Efuzīvie ieži ir lavas (Zemes virspusē izplūdušas magmas) sastāvā. Bez tam izvirduma laikā no vulkāna izverd ūdens tvaiki un dažādas vulkāniskās gāzes — slāpeklis, inertās gāzes, ogļskābā gāze, ūdeņradis, tvana gāze, sērūdeņradis, hlorūdeņradis un fluorūdeņradis. Ļoti mazās devās šo gāzu sastāvā var būt amonjaks un metāns. Liela daļa vulkānisko gāzu cilvēkam ir nāvējošas un bīstamas pat mazās devās. Vulkānisko gāzu un tvaika strūklas, kura izplūst no vulkāna plaisām vai lavas, sauc par fumarolām. Ja fumarolu gāzes izplūst caur šķidru vulkānisko pelnu un ūdens masu, rodas dubļu avoti. Fumarolas sastāv galvenokārt no sēra dioksīda, hlorūdeņraža un citiem hlora savienojumiem, sērūdeņraža, amonjaka, ogļskābās gāzes, slāpekļa un ūdens tvaika. Tām ir dažāda temperatūra, ķīmiskais sastāvs un izdalīšanās ātrums. Fumarolas izdalās arī vulkānu izvirdumu starplaikos. |
|
|
| |
[Nov. 12th, 2025|09:49 am] |
|
mapats |
|
|