| sociāl-politiskie Tēvi |
[Apr. 26th, 2007|02:50 pm] |
Grāmatplaukts ir tāda pusaizsegta romietes krūts. Šorīt vēl pirms atlīmējās kreisā acs, jutu, ka no gultsgala skapīša mani vēro grāmata zilos vākos, laikam jau Elliots - kaut kas par valsti un sabiedrību.
Aizmirsu to Fukuyama un neizstāstīju, bet kad biju parkā un slīdēju pa apaļigajām taciņām, viss uzplaiksnīja galvā kā reiz jau tajā vietā biju saticies ar "absolūto domu".
Tā pēkšņi un bezpersoniski iedomājos tādu kā mazu skečiņu par divām labākajām draudzenēm, kas viena otras plauktā atrod labi ielasītu (iespējams - zilos vākos) Huntingtonu, bet otra - Fukuyamu.
Viņas runāja par puišu locekļiem, spalvainām krūtīm... Vēlos vakaros, kūp sarkanās lūpās sakniebtas cigaretes, un garlaikoti aizplūstot stundām, škirsta spīdīgus žurnālus. Tā arī sarunas ne reizi nebija aizskārušas savu sabiedrības sirdsapziņu, ne reizi nonākušas līdz savu social-politisko Tēvu atzīšanai. |
|
|