| rindkopa no vēstules |
Aug. 21st, 2006|03:24 pm |
Stāvu futbollaukuma vidu (tajā pašā, par kuru Airbijs tik daudz stāstījis un kurš tiek pļauts divreiz mēnesī) un uz Volvo jumta ir dators un tas viss tikai tāpēc, ka mīkstmiesis nepiecēlas piecos un tavā Siemens ir tikai daži joni un vēl tāpēc, ka man tik ļoti to visu gribas Tev stāstīt.
Rakstā par Eliotu atradu pārīti pasakainu teikumu (nu tādi, ka pār sprandu kāds rīsus bērtu) un pēc tam es ievedu vīru* smilšu stigā un vinš kratījās tā kā Kamazaa, kad stūrē Čagins vai Kabīrovs.
Un tas vēl nav viss - mēs rakām smiltis kā Juta Klainšmite un lamājāmies kā Āri Vatinens.
autora paskaidrojums:
vīrs - tas ir tāds gandrīz pētnieks un tomēr vairāk pensionārs, kam problēmas ar ausi, bet vinš tēlo, ka dzird, un brīžiem tas viss ir komiski un man tik ļoti patīk, ka ir vēl tādi vīri par kuriem varam uzrakstīt kādu rindiņu. |
|