Es visu laiku gaidu kad palikšu smuka, visa dzīve vienās gaidās, jo ja būšu smuka, tad gan mani uztvers svarīgāk, piem uz sejas tie lillā audzēji ārsti saka, ka pagaidām nevajag tur neko darīt, bet pie cirkšņa izaugums kā pimpītis bez oliņām vai tārpiņš, citreiz man liekas, ou nē, viņš pakustēsies zem drēbēm un kāds pamanīs, bet vispār kāpēc tas tāds nedaudz traģisks liktenis, tāpēc ka es jau to visu neredzu skaiddri un tāpēc jo svarīgāk