Vakar viss apkl usa. nebija pat nekādas vēlmes , pirmā daļa caur ja jau tā tad vajag, labi. un otrā mežā ar zibeņiem, ar nogrieztiem matiem spurainā ezītī, ar kautkādu savādu pieķeršanos, mīlestību, pretošanos un savādām vēlmēm,un veciem teikumiem par to ,ka ja man tā būtu mājās...laikam jau pārāk līdzīgi...un tomēr ir sajūta, ka tas viss vairs nebūs...un arta smejās, ka tagad vasaras vidū un viss?...un es vairs negribu. kā būs kad tagad mani vairs tā negribēs, ka nebūs iemeslu un rīcības kautvai nokrāsot matus...es vairs negribu, un tik jocīgi,ka mājās šodien vairs nav neviena sērkociņa, uguns nešķiļās, uguns ir savaldīta, es viņai tik ļoti pateicīga, tas mani ļoti atdzīvināja pēc ilgām slāpēm...nopirku šķiltavas....es tāda kā nedaudz skumja, tāda kā nedaudz iekšā raudu ,jo atvadījos. nav vienalga, nav arī tukšuma, savāds skumš miers un mājas ar Sa .Un tad tagad arī pienāca tas brīdis, kad pati par sevi...par darbu, nopietnību skatīšanos uz lietām ar citām acīm un nē.Sēžu uz balkona ar kompi , pīpēju un lēnām šķetinu šīs dienas mieru. Gandrīz gadu. Tinot tās filmiņas un situācijas, arī ar savu piedod...un ai,lai tas viss iet prom un paliek tur kur bija. Jāsāk rīkoties operatīvi darbam un naudai, jo tas jau nāk, tikai jāatļauj tam notikt. Es paceļu acis un debesis ir zilas, zilas virs manis, es atkal esmu es, tur kur biju ar viņiem visiem, citu pieredzi, bet nu jau atkal redzot cauri.Tas ir labi ka tā, jo pietiek. un notiek pareizi, es zinu. un vēl es nonācu pie secinājuma, ja cilvēki ir saistīti tikai ar seksu, tad tas agri vai vēlu beidzas, jo fiziskā enerģija laikam nevar uzturēt tik lielu, ilgstošu interesi kā garīgā enerģija.ļoti sen nav bijusi tāda diena kā šodien, kad veltu dienu sē'dēšanai un domāšanai.veselīgi tā reizēm. un ko tad mēs tagd gribam? tu nezini ko tu gribi...un es- es vienmēr zinu ko es gribu, vai ne. un es tiešām arī gribu, to kā ir tagad. es gribu,lai viss sakārtojas,viss saliekas pa plauktiņiem un atvilktnēm. lai ir miers, lai ir mērķi, mērķtiecība un apskaidrība par sevi.