mohito

Arhivētais

19. Februāris 2015

20:24: episka diena
kā diena sākās, tā viņa arī turpinās. E no rīta mani izveda tā ,ka atnācu mājās un raudāju. man to mēr ļoti nepatīk ,ka rīti sākās slikti. Mēģināju visu vērst pa labu, bet nekas nesanāca, ne riteņbraukšana , ne treniņš...nepalīdzēja un tā nu es sēžu ar kokčiku pie sevis. kas tad notiek. nevar saprast vai es negribu strādāt vai kas, bet nāku uz darbu tikai tad ,kad ir nepieciešamība. Gatavot nav nekādas iedvesmas, jo viss ir slikti, gaļa ir smaga...un restorāna princips ...šito ē'dīšu, šito ne. zini dzīve, dzīve nenotiek. pēc sarunas ar draudzeni par to ,ka mēnesī ir normāli atlikt 200 eur tikai aizbraukšanai uz alfu gribējās pakārties, jo sajutos kā pilnīgs bomzis. prasās visu mainīt. prasās dzīvot normāli ar naudu nevis ar parādiem.arī darbs, tas ko tagad daru un nedaru...tā tam nav jābūt, sataisītais iesprūdis stāv un nesataisītais nav , jo nav par ko. sūdīgs es biznesmens, ja nesaprotu kā to dabūt gatavu. varbūt vispār visu taisīt ciet un necepties. mēteļi un šūšanas ražotne...vai nu tas, vai nekas acīmredzami.

Powered by Sviesta Ciba