Muldašova ceturtā grāmata
Nov. 21st, 2008 | 02:23 am
muzīka: kkāds minimāl ambients
"Kaut kāds juceklis galvā, Jurij Ivanovič. - Es atmetu ar roku un aizsmēķēju. Bet piramīdas, man šķiet, radītas ar gudru ziņu, ar gudru gan...
- ???
- Tāpēc, ka jebkura piramīda ir...ir... - Es nokāru galvu. - Man liekas... man liekas...
- Kas?
- Man liekas, ka jebkura piramīda ir genoms... vai gēns.. taču četrkāršs gēns, kas vienlaikus radīts četriem ķermeņiem, - pašam negaidot es izšāvu.
- Kāpēc?...
- Nezinu, Jurij Ivanovič.
- Paga, šef, ierausim vēl pa glāzītei, ko? - Jurijs Ivanovičs pēkšņi ierosināja.
- Labi.
Mēs izdzērām pa glāzītei, pēc tam Jurijs Ivanovičs ar baudu izelpoja un izspieda vārdus:
- Jā, piramīdas ir Gadsimtu Mīkla! [..]"
Sadzīviska satura ainas tēlojumi Muldašovam nudien nav sveši. Grāmata ir tālu no aukstā intelektuālisma kategorijas, toties var smelties iedvesmu plašākam skatam uz dzīvi. Noteikti daudzviet autors šauj greizi, bet pamatu pamatos mīt jaukas atziņas, piemēram, daudz domājiet, daudz nodarbojieties ar seksu, tērējiet enerģiju, mīliet. Man nudien interesē tā saucamā opozīcija "AntiMuldashev", ko gan viņi tur raksta.