Velk uz miegu

Sep. 20th, 2007 | 10:36 pm
noskaņa: kautkas
muzīka: minion - last call

Man guļošam fonā bubināja TV, pamodies sāku noskaidrot sižetu paralēles. Abi bija par laupītājiem, Brazīliju, bet manā bija vairāk seksa un sirreālistisku muļķību, kur eizē biju gan policists, gan laupītājs, taču tā vai tā nevarēju saprast, kā banka ir uzlauzta un nekas nav paņemts. Seifs bija caururbts ar urbi tā, lai radītu iespaidu, ka ir urbts cauri visām sienām un stikliem no ielas, pie ārējā stikla bija "pieurbts" kaut kāds plastikāta gabals, lai it kā klusinātu urbšanu. Bandīti bija ielīduši caur tuneli no apakšas, kuram pēc ielīšanas bankā bija uzlikts kāds sētas žogs, bet izmukuši caur otrā stāva logiem, kuriem piebūvēts kkāds slidkalniņš.
Izslavētās un parodētās audiomācības miegā, kā sapņa modulēšanas rīks, tagad izklausās diezgan interesanti. Tad vēl arī mūzikas atskaņošana, ko reiz palaidis pa miegam skanēt, vēlreiz, apzinātā stāvoklī atsauc īpatnējas atmiņas (šī šeit man saistās ar īpatnēju rituālistisku dzimumaktu, vispār ļoti īpatnējas emanācijas). R. Habbarda dianētika, ko vēl aizvien neesmu izlasījis, to skaidro ar reaktīvā prāta domāšanu identitātēs - reiz uzņemta ingramma, vispārējs informācijas ieraksts (skaņa, sajūtas, emocijas, ..), tad nu atklājas, kad viens no elementiem ir iekustināts, piemēram, tā pati skaņa, lavīnveidā nāk virsū arī pārējās.
Vispār šodien es pieēdos trakāk kā jebkurš valis jebkad. Biju kāzās kādā japāņu restorānā un tur bija jūras asari, kas burtiski kusa uz mēles ahh un tad vēl visi tie maki un suši, un rīsu vīns, tagad es apzinos romiešu vemjamā trauka nepieciešamību.
Tagad kāds vēl grib, lai es zīmēju bulli.

Mūžīgā zibenstaka | Piemetināt | Add to Memories