8:30p |
Gribas ielīst stūrī un pakaukt.. Reizēm liekas, ka esmu kaut kāds ne-cilvēks.. Kaut nošaujiet mani.. bet es nesaprotu, kāpēc vajag kaut ko melot, kāpēc nevar pateikt visu kā ir?.. Vai tiešām liekas, ka es varētu nesaprast? Nesapratīšu, ja ar mani nerunās un nepateiks kas ir kā.. |
9:17p |
Klaus, tautieti mana vārda, Es klausīšu tava vārda, Tad mēs mīļi dzīvosim, Kad viens otru klausīsim. /latv.t.dz./ Patiesa ieklausīšanās notiek vien tad, ja atsakāmies no pieķeršanās savam ego, tas ir, atraisāmies no savtīgas tīšanās ap sevi un paštēla sargāšanas. Klausoties otrā, bet turpinot malt domas, kas mutuļo prātā, jau veidojot nākamo teikumu, kas atspēkotu otra domu vai izteikto ideju papildinātu, mēs nespēsim pilnībā sadzirdēt to, kas mums tiek sacīts. Tāpēc jāiemācās iekšēji klusēt un vienlaikus būt pilnīgi uzmanīgam. Sarunājoties var vingrināties ieklausīties klusumā starp vārdiem vai īsā, klusā atstarpē starp teikumiem. Jo ilgāk tādā veidā vingrināmies, jo vieglāk kļūst klausīties otrā, UN PAŠĀ VEIDOJAS DZIĻŠ MIERS! /Rudīte Raudupe -"Labi ļaudis"/ |