emōciju miskaste ::::

njam, nav tik traki kā tev pašai liekās ,neticu vienkārši..
bet nu , tu jau nēsi es.. tu vismaz atzīsti tā esamību , kaut gan , man pietiek ar manu sarkanmataino dēmonu kas man ir līdzās , kaut gan .. he vakarnakt es sevi turēju rāmjos - izlikos ka viņu nedzirdu :) pie sevis murminādama :"tās ir halucinācijas , tās ir halucinācijas!" da nu , es zinu ka tā tas nav , bet man ir bail no tā ka var būt man atbildēs - kā toreiz , jo asmeņotā jaunkundze tač man piespieda sevi uzzīmet lai es beidzot viņu ieraudzītu..
runājot par mugriem - man vakarnakt arī tadi bija un es arī zināju kādēļ tā..viņš bija atnācis mani iznīcināt un vienīgais veids kā viņš to var ir mani sapņi , savādāk es nepakļaujos , savādāk nevar manu dvēseli nolaupīt
jā un es tevī nejūtu ļaunumu..un asmeņotā jaunkundze arī man neko nesaka šajā sakarā tā kā - nav tik traki, bet nu tas tā ..