emōciju miskaste ::::

es esmu mirusi un bijusi ljoti tuvu naavei, bet ,kaa es tonakt nomiru ... tik baisa nolemtiiba nav bijusi ...tik, ljoti vnk ir nomir sapnii,kaa pacelties spaarnos, bet zinot,ka tas etekmees veel kaadu, tas mazliet bremzee ... aiziet nav viegli un parasti,jau aiziet stipraakie ...

skrien, mazuliit, skrien un atpakalj neskaties ... saapes tevi saraus gabalos ...
pagaatne ir pagaatne, un atminjas par naakotni mums nesakriit ...
tu zini,ko veelos un zini,ko nee ...
par shiem peedeejiem vaardiem,es biju gatava tevi nogalinaat , kaa parasti tu tikai speeleejies ... Tev viss ir,kaa aiz rozaa stikla ... realitaati tu neredzi vai neveelies redzeet ... labi taa ir tava dziive,bet es ar vien mazaak redzu savu vietu tajaa, bet varbut tas vnk ir nepraatiigs paargurums ... dod man speeku ...
es gribu jaunu lapaspusi atveert savaa dziivee ... nevis labot un dzeest vecaas ... taas juuk laukaa ...

gribu miileet un buut miileetai ... bet shobriid tas skan tik smiekliigi ... un nepatiesi ... vnk