emōciju miskaste ::::

man pietiek shiis ar shiis pasaules speeleem, divkosiibu un noteikumiem, shobriid uzstaadu savus ... arii taj pasaulei ...
vairs ar mani nespeeleesies esmu atkodusi juus ... tagat es paspeeleeshos ... nakts zveers atgriezhas ielaas

es satikshu vinju ... nekad laikam taa arii neaizmirsiishu... vienmeer paliksim daudzu cilveeku atminjaa kaa pilseetas legjendas ... tagad musu speelju kastiite kljuust arvien lielaaks ... es smejos ... es neesmu ljaunatminiiga, kad atreibjos visu aizmirstu ... tikai shoreiz citi noteikumi un citi pretinieki ... man patiik ... lai shows saakaas ... mjauuu

man jau patiik es dziivoju naakotnee .... rrr

tie koki,kas aug uz jumtiem pie vef tilta ... vinji veel ir
sestdien tur bija uguns greeks un es baidiijos,ka koki tur vairs nebuus ...
taa ir kaa smieshanaas par cilveekiem, kaa ironijas augstaakais lidojums ...
te mani nomierina,kaa veel nekad ...
bet diemzheel es zinu un taapeec baidos,ka nekas nav muuzhiigs ...
ak mans daargais cinisms,ko pasaule iesaaktu bez tevis ... tava njirgaashanas par apkaarteejo ir neatvairaama ...
un taa es staaveeju pie tilta veeroju kokus uz jumtiem un luudzu,lai tie tur paliktu vienmeer ...