emōciju miskaste ::::

Tu atkal to izdariiji, atkal salauzi manu sirdi ...
kad esmu salaiziijusi savas bruuces, nostaajusies uz kaajaam un atradusi savu celju un sevi...
jutos kaa muljkje kaa peedeejaa mulkje, tur seezhot ar tavu veestuli rokaa un asaraas,kas riteeja pa vaigiem ...
varbuut tieshaam, vaardi miilestiba iet paari visam ...
jau toreiz Tev tas izdevaas un shoreiz pietika ar veestuli,lai mani salauztu ...
lai es tkal raudaatu ...
jkaapeec mani ir tik viegli salauzt ...
es dariitu visu, lai patiitu laiku atpakalj un neizlasiitu to veestuli ...
kaapeec man shoreiz nepietika taa izcilaa cinisma un aukstuma,kas mani sargaa ...
man ir tik auxti ... tik ljoti ka vareetu sasalt mana samaitaataa dveesele ...