- 3/27/08 07:50 pm
-
Šodiena veiksmīga. Pēc pēdējo dienu vemšanas maratona neesmu vēmusi. Pārdomāju daudz un dikti. Cīnīšos.
Ēdusi minimāli. Tagad kādu laiku centīšos attīrīt organismu no visiem mēsliem. Daudz tējas, ūdens, paniņas un klijas. Galvenais atkal iesākt un tad jau aizies. Bet ne vairs tik drastiski, lai nav otrs grāvis- anoreksija, līdz kurai ir mazs solis. Tās tīklos var nemanot iepiņķerēties, taču vaļā tikt- nepavisam ne viegli. Jāiemācās mēra sajūta. Un neiegrožot sevi pārlieku, lai nav jākrīt atkal pārēšānās/vemšanas lokā.
Es tikšu galā. Jātiek!
Gāju garām bērnudārzam, kur spēlējās bērni. Viņu jaukie smiekli, sniega kaujas, mīļās sejiņas.. Es arī gribēšu sev bērniņu. Savu. Tāpēc tagad ir jāuzvar. Domāt uz priekšu.
Taču runa jau neiet par kg, bet par pašapziņu, kura šobrīd man ir ļoti zema. Un tie kg jau ir tikai kā aizsegs. Apsēstība. Kaut kas, ko es pati varu noteikt un kotrolēt. Vismaz to.
Jāveido sevi no jauna. Jāmācās draudzēties ar ēdienu. Jāsaprot, ka tas ir mans draugs un enerģijas avots. Ka no tā nav jābaidās, tikai jāiemācās būt draugos. Labos un veselīgos draugos.
Jāmaina sava notrulinātā domāšana. Faking grūti. Taču šodien ir izdevies. Un lai arī pārējās dienas būtu tādas kā šodiena.
Dzīvot. Dzīvot! DZĪVOT..