- 4/6/08 02:04 am
-
nē, man nav ko mammai pārmest. viņa man ir vismīļākais cilvēks. vienkārši varbūt gribēja, lai bērnam ir pēc iespējas labāk. un salīdzinātājs bija tēvs. no viņa tieši reiz skanēja, kāpēc tu nevarētu būt tāda kā viņa.
varbūt tas man bija veids, kā savā ziņā pievērst uzmanību, jo ģimenes centrā kaut kā vienmēr bija vecākais brālis, es kaut kā paliku ēnā. man nebija problēmu, viss vienmēr kārtībā, līdz ar to interese mazāka. un arī šobrīd neviens nav vēl pamanījis, kas ar mani notiek.
badoties nevajag, ar to jau viss sākas. arī man viss sākās ar ēdiena ierobežošanu, neēšanu. bet nevar jau tā mūžigi. un tad vienreiz nāk noraušānās no ķēdes un neizpaliek pat rīšana (nevis ēšana) nakts stundās. un pēc tam veikla atbrīvošanās. un tad man arī skola bija rokās- ēd, ko gribi, divu pirkstu kombinācija un viss kārtībā. no malas pašai lasot liekas drausmīgi, bet tajā brīdī kaut kā nē. tam jāpaliek pagātnē. jāšķir jauna lapa. pavisam tīra.
dzīvot sev. SEV!