Viegli, viegli! Un kā vēl! Lai tik neiedomājas pretoties dzinējam vai nemēģina grūst purnu pie elektriskajām drātīm! Da priekš kam? Tāpat taču labi! Ir kas pabaro, ir jumts virs galvas, ir siltumā, ir no vilkiem kas sargā un visas lietas. Aitiņu daudz riņķī, ir pie kā aci pamielot. Pablēj, paspriņģo savā nodabā, paganies zālītē – un uz kautuvi prom. Mūžs galā, toties vilnas daudz un jērgaļa pussimts kilogramu saimniekam galdā. Abiem labi, roka roku mazgā, dots devējam atdodas, un tā tālāk.

(ir doma)