Skumji. Šodien man ir gaužām skumji. Viss mani nomāc. Ne ar vienu negribu runāties un man sāk likties, pat ja es gribētu, nemaz nevarētu. Man nav ko teikt. Kur viss palicis. Kur palicis mans dzīvesprieks. Kapēc cilvēks nevar būt labā garastāvoklī visu laiku. Kapēc tas vienmēr ar laiku kaut kur pamanās pazust. Kāda jēga tad priecāties, ja tu zini, ka pēc kāda laiciņā tev tāpat vairs nebūs labi... Fui, cik riebīgi.
Neziņa. Arī tu mani vēl pamanies grauzt.