- 28.9.04 00:47
-
dzīves jēgas zināšana neko natrisina. nu, es zinu savējo - bet tas man vienalag nedod spēku dzīvot tālāk. tas nepiešķir visam jēgu. es tikai zinu, kas man bija jāizdara/jāiemācās. bet jēgu tas nedod tajā klasiskajā jēgas izpratnē.
dzīvot tagadnē? nu jā. skaisti un pareizi. bet tas tak vispār nemaz nav iespējams, ja visu laiku ir darbs, ir kaut kādas ikdienas rūpes, tas un šitas. un parasti jau kaut kādi nākotnes notikumi ir tie, kas visam piešķir tādu taustāmāku jēgu un piepildījumu. un no šīs premisas izejot sanāk, ka dzīvot šajam vienam tagadnes mirklim, tā ir tāda utopiska nodarbe.
ai, es jau laikam murgot sāku. bet dīvaini, ka man nebija ienācis prātā par šo tēmu kādu kursadarbu uzrakstīt, kad filozofijas fakultātē mācījos :)
Paulu Koelju Literatūras un filozofijas portāls Daži desktop attēli