| Tā tā tā... |
[16. Okt 2009|09:30] |
Tā, neesmu rakstījis te vairāk kā gadu. Es pat nezinu, kā to vairs dara, bet ne par to ir stāsts.
Esmu noslēdzis līgumu ar pašu sātanu par atgriešanos Cibā, jo Surkis ir devies prom uz tālām zemēm un šī nu ir tā vieta, kur taisos uzzināt, kā šamai iet un, protams, pastāstīt pats par sevi - bez tā nevarēs.
Tad nu draugi mīļie (tā mēdza sacīt vidusskolas audzinātāja), es sagaidu, ka jūs mani visādā veidā atbalstīsiet. jā! |
|
|
| Darbs nav skarbs |
[16. Okt 2009|09:54] |
|
Ja Surkis skrien apkārt pa pasauli, tad miska_agris tenterē te pat pa Rīgu un mēģina noķert vēju aiz astes.
Piemēram, šorīt - aizlavījos aiz mājas, lai satiktu zaļo vardi (pa šo laiku esmu ne vien nokārtojis braukšanas eksāmenu, bet arī ticis pie auto - zaļās vardes).
To bija pārklājusi neliela ledus kārta. Nodrebinājos, iedarbināju un kādu brīdi sēdēju - neko neteikdams un neko nedomādams.
Nākamajā brīdī jau uzrautais izpūtējs rūca pa Pērnavas ielu un mēģināja autopilotā trāpīt Autoostas virzienā.
Viss noritēja veiksmīgi, darbā biju pirmais - pēdējās dienas mani ieskauj lāča ziemas miegs un vienmēr ierodos kā pēdējais ar nelieliem pārmetumiem sejā.
Vispār dzīve iet uz augšu - viss mainās tik ātri, ka nevar īsti pat apjaust - kurā virzienā tas mūs nes.
Rams gan apgalvo, ka tā ir vēja ietekme uz manu visnotaļ ietekmējamo smadzeni - var jau būt... var jau būt. |
|
|