| Darbs nav skarbs |
16. Okt 2009|09:54 |
|
Ja Surkis skrien apkārt pa pasauli, tad miska_agris tenterē te pat pa Rīgu un mēģina noķert vēju aiz astes.
Piemēram, šorīt - aizlavījos aiz mājas, lai satiktu zaļo vardi (pa šo laiku esmu ne vien nokārtojis braukšanas eksāmenu, bet arī ticis pie auto - zaļās vardes).
To bija pārklājusi neliela ledus kārta. Nodrebinājos, iedarbināju un kādu brīdi sēdēju - neko neteikdams un neko nedomādams.
Nākamajā brīdī jau uzrautais izpūtējs rūca pa Pērnavas ielu un mēģināja autopilotā trāpīt Autoostas virzienā.
Viss noritēja veiksmīgi, darbā biju pirmais - pēdējās dienas mani ieskauj lāča ziemas miegs un vienmēr ierodos kā pēdējais ar nelieliem pārmetumiem sejā.
Vispār dzīve iet uz augšu - viss mainās tik ātri, ka nevar īsti pat apjaust - kurā virzienā tas mūs nes.
Rams gan apgalvo, ka tā ir vēja ietekme uz manu visnotaļ ietekmējamo smadzeni - var jau būt... var jau būt. |
|