Ministru prezidenti parasti atskaitās par 100 pirmajām darba dienām. Man ar' vajadzētu.

Varētu, piemēram, atskaitīties par pirmajām tūkstoš un simts darba dienām savā pašreizējā darba vietā (atskaitot atvaļinājumus un brīvdienas, protams). Varētu atskaitīties un secināt, ka apgūts ir nekaunīgi daudz, bet padarīts ir nožēlojami maz, tik maz, ka ir kauns par to. Sveiks, priekšniek, protams, ar Tevi man būtu par to jārunā, bet es, lūk, pačīkstu blogā. Teicu taču, ka kauns.

Varētu atskaitīties par septiņsimt astoņdesmit kora mēģinājumiem un secināt, ka nekas nav kļuvis labāk, tikai sliktāk. Nē, ne jau ar manu balsi un spēju lasīt bumbiņrakstus ir kļuvis sliktāk, bet ar kori gan.

Varētu arī atskaitīties par pirmajām septiņdesmit nedēļām doktorantūrā un skumji novilkt "nav nekā laba, tik cerības un virziens".

Meklēju bilancspējīgu grāmatvedi, kurš sakārtos lietas manā vietā. Skaidrs ir tas, ka kaut ko vajadzētu mainīt. Ko gan? Mani pašu?