Krišs - November 29th, 2004 [entries|archive|friends|userinfo]
Krišs

[ website | naivist.net ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

November 29th, 2004

God is a DJ [Nov. 29th, 2004|04:19 pm]

Originally published at BlogBlodziņš. Please leave any comments there.

Vienmēr biju domājis, ka bērnībā noskaidrotās pamatvērtības (vai uz tādām pretendējošas parādības) ir teju neizzūdošas. Bija šķitis, ka to novērtējums varētu laika gaitā nedaudz mainīties vai transformēties, taču nekad ne izzust pavisam. Tak tomēr - smaidi, gaidi, siekalojies - kad nu atnāks prieka sajūta, sadzirdot kādreiz tik mīļo melodiju - bet šī, maita, nenāk! Apmēram kā atrast bēniņos veco zābaciņu un to vienkārši izmest ārā. Nekādas romantikas, nekādu bērnības atmiņu - nu, vienkārši vecs zābaks.

Negribu jau teikt, ka katra indivīda uzdevums būtu atrast viņa dzīves invariantu, lietu, kuras vērtība dzīves laikā ir absolūta - bet tomēr, tad viss būtu tik vienkārši. Tāds dzīves kompass… paskaties uz savu veco zābaciņu, saproti, ka šobrīd tā vērtība Tev ir 17… tātad pienācis laiks pārdomāt dzīvi un prioritātes, tātad darbs Tev šobrīd svarīgāks par ģimeni. Pamaini kaut ko, paskaties pēc mēneša - ooo, zābaciņš nokrities līdz 13.5! Tātad tagad drusciņ vairāk jāpievēršas vaļaspriekiem. Un vēl pēc mēneša… un vēl pēc viena. He, dievišķā zelta konstante, orākuls, kuram jebkurā brīdī vari paprasīt, vai ir vērts darīt to, ko esi sadomājis. Katram savu BigMac indeksu, katram savu veco zābaciņu, uz ko paskatīties!

Johaidī, cik dikti gribas piesaistīties pie kādas stabilas vērtības. Lai šķietami atvieglotu sev klunkurēšanu pa dzīvi. Vislabākajā gadījumā tas varētu būt kāds no tālajiem, bet sasniedzamajiem mērķiem, bet tie tomēr nederēs. Diemžēl cilvēki mēdz nojūgties, kad sasniedz mērķus. Baznīca piedāvā citu, jau sen lietojamu un tādēļ uzticamu stabilo versiju sistēmu. Grūtības rada vien tas, ka galu galā lēmumus jāpieņem pašam (tātad nav ne zābaciņa indeksa, ne BigMac), bet saskaņā ar iepriekšdefinētiem likumiem. Interesanta sistēma, bet tomēr pārāk nedeterminēta, jo invariance ir tieši tikpat viegli pieejama, kā bez šīs sistēmas (ceru, ka par šiem vārdiem svētie tēvi pārlieku neapvainosies).

Nu, jā, bet es tomēr gribu savu zābaciņa indeksu. Katrs jau grib. Gribēt neiespējamo ir tik jauki.

Link

navigation
[ viewing | November 29th, 2004 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]