pirmo reizi mūžā esmu tik pārgurusi... atbraucu no Rīgas ap diviem, un līdz šim brīdim gulēju, taču miegs vēl jo projām nāk. Skatoties uz roku, kuru vēl jo projām rotā riņķa līnijā ievilkts trīssturis, nāk smaids. Esam gan mēs maitas, tomēr mākam panākt ko vēlamies, pat ja esam jau manāmā reibumā. :)
man ir akūta nepieciešamība sākt strādāt skolas darbus, vecāki jau pat sāka lielum lielo morāli lasīt, taču man ir tik milzīgs bezspēks!
Šodien no rīta, pilnīgā pusmiegā uz Laivas skatuves mēģināju improvizēt. krekliņš man smirdēja pēc alus, tomēr tik un tā jutos apmierināta - pat smirdīga.
Rōzentāl - gaidu aicinājumu piebeigt 0,5 viskiju jaukumu... :)

mis_nezinu