Man goda vārds nepatīk ekonomisti, vismaz tas, kurš manā ģimenē man jāsauc par tēti. stāstu par "atnes čeku un atlikumu (1. santīms)" visi jau zin, šodien radās jauns. sagribēju uzpīpot, nolēmu būt labā, čaklā meitiņa, kas iznes atrkitumus. Ieraudzīju, ka maiss ir ieplīsis un gribēju paņemt un ielikt citā, bet nē, sākās strīds. no tēva puses izskanēja - līdz miskastei takš tiksi! Tur tak nebirst nekas ārā! Nē, tu neliksi citā maisā, ko tu no sīkumiem taisi traci! es, protams, pretī - tu pats vienmēr saki, ka neko man nevar uzticēt, nu tad beidzot es pati apjēdzu, ka nevarēšu to miskasti gabalā aiznest, un negribu pa ielu lasīt savus jau vienreiz salasītos atkritumus. Un tu esi tas, kurš kasās par sīkumiem, nevar man atļaut vēl vienu maisu paņemt! un tad bija dusmīgi ņurdieni: Viss taču maksā naudu arī vēl viens maiss! Nē, tu neņemsi citu maisu, nesīsi tāpat! Tev vēl vajadzētu valsti valdīt!
tiešām ņēmu un iznesu to miskasti, jāatzīst nesaplīsa, bet tie argumenti! nu bāc!

mis_nezinu