smieklīgi... ko es te mājās daru? nu ik pa brīdim raudu, tad uznāk bļaušanas laiks, kad bļauju uz visiem par visu.. pārsvarā uz mammu,jo tēvs mēdz pretī bļaut. nu labi pa vidu arī bļāvu virsū cilvēkiem, kas nav blakus. sūdzēju mammai bēdas, un klausījos, kā māte mierina manu neveiksmīgo mīlestību, kuru, patiesību sakot, victicamāk es tā nodefinēju, jo nespēju netikai sev blakus noturēt nevienu, bet pat atrast nevienu ko gribētu sev blakus. jā, tad es pievēršos arī zpd, kur atkal līdz asarām ņemos, jo es zinu, ka varu aizstāvēšanu pārcelt uz vēlāku laiku, bet es nevēlos. es sev čakarēju nervus, jā es to zinu. bet šodien sapratu, ka savādāk es nemaz nevaru. kāda būtu mana dzīve, ja es vēl joprojām mācītos savā lauku iecavas vidusskolā, būtu aizgājusi no mūzikas skolas, kad to vēlējos, nekur nebūtu iesaistījusies, un lielākā problēma būtu tā, ka mīlas viesulim rīt pēdējā sērija. mana dzīve būtu pārāk vnk. tieši tādēļ esmu darījusi visu ko gribēju, tieši tādēļ atnācu uz ĀVĢ, jo es nespēju vienkārši sēdēt, man vajag to čakarēšanu, man vajag, lai gan varbūt jau ir nedaudz par daudz.

mis_nezinu