Tik bieži tieši naktīs esmu izplānojusi veselus cibas rakstus, tomēr katru reizi, kad piesēžos, raksts pazūd. tā nu kārtējo reizi gribēju tikai pateikt, ka nerakstīšu neko, bet izlasīšu jūsu skrebelējumus par dzīves gaitām.... :) drīz, pavisam drīz arī man būs ko teikt...

P.S. Cik ļoti man gribētos savai draudzenei uz viņas deviņpadsmit uztaisīt pārsteiguma ballīti, bet esmu bez līdzekļiem.. varbūt kādreiz uz lielākām jubilejām...