Es jums pateikšu, kādreiz izklaidējošu TV raidījumu vadītāji un dalībnieki nerunāja kā intelektuāli atpalikuši jampampiņi.
https://www.youtube.com/watch?v=iXT2E9Ccc8A

Divvalodīga ģimene, ja.
Dipidzīpītipim pipirmāpā vapalopodapa būpūs pupupipiņupu vapalopodipiņapa.

Paķeru telefonu, lai rakstītu īsziņu, atveras melnraksts, kurā teikts: "Arī durvju kliņķim ir jūtas. Beidz mani raustīt, svešiniek."
???

Šodien mazgājot matus atradu tajos iepinušos matu gumiju. Nez, kad es to tur iesēju? Nez, kā lai to dabū laukā?

Varbūt starp jums ir kāds, kurš vēlas piedalīties alternatīvā bērnudārza izveidē?
Vai ir kāds, kuram ir pedagoģiskā izglītība vai vēlme tādu iegūt?

Kas notiek? Kāpēc par jaunajiem neformāļiem kļūst pretekļi?
Te rajonā ir parādījusies Clockwork Orange banda. Tie jaunieši tērpjas kā Cūkkārpas gotiņi.

Man jāsaņemas pateikt Baibai, ka nevaru izveidot bērnudārzu un būt tā vadītāja. Man nav tik daudz, ko dot.
Es patiešām neesmu tik komunikabla, lai būtu piemērota šādam darbam.

Vakar satiktais indiešu puisēns bija tik atvērts un runīgs. Es biju spējīga tikai smaidīt un klusēt, reizēm kaut ko izšļupstēt. Ko, piemēram, es tādam bernam varētu dot? Es taču no viņiem mācos.

Runājot par mammām, tā no Bobs Burgers ir izcila.

Lasu Anastasijas grāmatā par to, ka dzīvnieki ir cilvēkbernu aukles. Redz, man patiešām kaķene bija aukle. Viņa man deva mīlestību un padomu, nevis konfektes un naudu.
Viņa bija jauka mamma.

Melnajam ir biznesa plāns.
Tirgosim internetā mapes. Jā, tukšas mapes. Tajās varēs "ielikt" jebkādus digitālus failus- mūzikas failus, bildes, filmas, dokumentus. Iedomājieties, cik noderīgi.

Nu jau kādu nedēļu sanāk ar dažādiem cilvēkiem apcerēt kautrīgumu un nemācēšanu vairāk vai mazāk brīvi komunicēt.
Tagad beidzot uz Latviju ir atbrauksi mana draudzene, salīdzinot ar kuru, es pat skaidrā un ar pussvešiem cilvēkiem esmu īsts party animal.
Lūk ieraksts no viņas ģeniālā bloga. Ir vērts izlasīt.
http://fracmatic.com/text/night-out/#more-739

Nardi.
Ne dēlīša, ne kompanjona.
Jāprovē nonākt Avotos.

Melnais mani aizvilka uz stomatologjijas instituutu. Par ljaunu nenaaca.
Jauks aarsts, teica, ka neko dariit nevajag... teica arii, ka meegjinaat griezt nevajag :)
Iekaisums beigsies, kad tam vairs nebuus, ko dariit. Viss. :)
aa, un maksaat arii nevajadzeeja.

Neveiksme.
Man nav ne skalpelja, ne zhiletes, bet bakstot ar adatu ir paaraak leeni, lai mans saapju slieksnis to iztureetu.

Draugi man aizdeva datoru, iedomaajieties? Vinjiem bija lieks. Cik tas ir lieliski!! Es tagad vareeshu mekleet informaaciju par beernudaarzu dibinaashanu un sarakstiities ar cilveekiem.
Tikai garumziimju nav, piedodiet.
Aa, un vispaar kompim ir windows, cik neierasti.

Taatad, kas tagad notiks. Kas tuuliit peec paaris minuuteem notiks. Didzis gulj, es vaaru uzleejumu... Grieziishu sev valjaa luupu un vilkshu aaraa strutas, kuras tur sakraajaas peec incidenta ar zobu birsti. Man likaas, ka iekaisums tiks ar sevi galaa pats, bet tagad jau izskataas, ka nee.
Turiet iikshkjus. Es eju iekshaa.

Es atcerējos pāris ļoti spilgtas un laimīgas bērnības ainas un sajutu, ka mīlu savus brālēnus un māsīcu.
Rīt ielikšu ierakstu par šīm fantastiskajām atmiņām.

Kā jau katra otrā jaunā māmiņa, arī es pielikšu savu roku privāta bērnu dārza izveidei.

Tik varena sajūta! Man šorīt piezvanīja un piedāvāja. Idejas strāvo, viss pulsē. Rokas nedaudz dreb. Tas būs skaisti!

Gandrīz jāpriecājas, ka draudzenes bērns ir tik briesmīgā bērnu dārzā, ka viņa nolēma veidot savu.

Tātad no maniem diezgan veselīgajiem zobiem kopumā ir izlūzušas trīs šķembas- divas dzerot tēju un viena mēģinot skūpstīties tēlojot Godzillu. Jābūt uzmanīgākai, ne? Un varbūt biežāk jāuzturas ārpus telpām, lai būtu D vitamīns un uzsūktos kalcijs.
Bet ko Visums man gribēja pateikt šovakar?
Es atļāvos paņemt Melnā zobubirsti, jo neuzskatīju par vajadzīgu meklēt savējo. Tīrot zobus birste pārlūza tieši galviņā, kāts pāršķēla man smaganu, bet daļa nolūzušo sāru iedūrās lūpā. Patiesībā diezgan jautri. Pirms tām biju miegaina, bet nu vairs ne. Pasmējāmies par manu talantu gūt traumas.
Bet kāpēc tā notika?
Mani zobi un smaganas ir daudz labākā stāvoklī nekā Melnajam. Tātad es izglābu viņa muti. Ja tas būtu noticis ar viņu, būtu jāmeklē zobārsts. Mums paveicās.

Vai kāds var mums aizdot ventilatoru?

Es, kā izrādās, esmu poliglots.
Atdarinu dzīvnieku skaņas un, jāteic, sanāk gandrīz autentiski. Pareizi teic tie, kuri apgalvo, ka bērni var iemācīties svešvalodās runāt bez akcenta, ja tās sak apgūt jau mazotnē. Tā es esmu izcili apguvusi bliešanu, klukstēšanu, riešanu un citas svešvalodas.

Lai kāds pamēģina iestāstīt Didzim, ka suns saka "vau, vau". Mēs tādu suni satikuši neesam.

Visas nedēļas garumā vairākkārt pārskrūvēju kompi. Tagad procesors nepārkarst un ventilators tikai skaļi dīc, nevis grab. Pasūtīju jaunu ventilatoru.
Dabūju arī izjaukt savu veco, saplīsušo Kindlu un nesen nopirkto lietoto Kindlu. No abiem sanāca viens lietojams.
Vispār tiem, kuru Kindlam ir saplēsts ekrāns, iesaku ebay sameklēt kādu lietotu Kindlu ar nesaplēstu ekrānu, bet, kuram salauzts ir kaut kas cits. Pārskrūvēšana ir diezgan elementāra.

Pirms gada ap šo laiku es ēdu neveselīgi. Gatavoju slow home made junkfood.
Kā ir tagad?
No nesaldajiem processed foods esmu atteikusies pavisam. Bet saldumi.. Kāpēc man, piparu mīļotājam, ir radusies tendence bindžot ar saldumiem?
Nju.. Mani saldēto ogu krājumi drīz beigsies. Tas nozmīmē, ka atturēties no tā šerbeta, par kuru Melnais ziņoja pa telefonu, būs grūti, kad viņš pārnāks.

Pirms kāda laikā biju ciemos pie draudzenes. Viņas dzīvoklī visiem logiem pretī ir siena. Es teicu, ka tas gan ir briesmīgi. Viņa atbildēja: "Nē, ja tā padomā, cik tad bieži mēs vispār skatāmies ārā pa logu."

Ja tā padomā... kas mums vispār ir kopīgs?

Man tāda fona mūzika neeksistē, saprotiet.
Reizi mēnesi atveru youtube, ņemu Didzi rokās un dejoju lēnus regeja soļus ar kājām lēnām pa gaisu.

Melnais: "Šonakt sapņoju par divām sasietām meitenēm. Izrādijās, ka viena no tām meitenēm esmu es, tad mani sasietu slīcināja."
Mirdzis: "Es nosapņoju tieši to pašu- mēs precējāmies"

Vispār mana attieksme pret apprecēšanos nav nemaz tik ļauna. Un Melnajam mana interpretācija par precību norisi arī patīk.

Es biju nolēmusi cibā nerakstīt neko par Didža attīstību... bet vairs nevaru.
Viņš pārvietojas!!! Nē, nerāpo. Viņš sagrābj segu, uz kuras guļ, un pievelkas. Viņš tikko tā pievceica metra attālumu, lai tiktu pie mana telefona.

Lietoju savu veco telefonu, jo viedtālrunītis saslimis. Tad nu vecajā telefonā pie īsziņu melnrakstiem atrodu tekstu "Bite your teeth into the ass of life and drag it to you".
No filmas Big Night.

Es šajā dzīvoklī jūtos tik stabili, kā skvotā. Mums šeit ir bijis bezapkures periods, bezūdens periods, darvas periods, staigājošā tualetes poda periods un kas tik vēl ne.

Beidzot esam mājās un es rakstu no kompja. Zobu klabinātava palēnām sasilst. Ir +12 grādi.

Man šis ir divdesmit ceturtais decembris. Ja tā padomā, necik diži daudz tas nemaz nav. Divdesmit četri ķirši, piemēram, man vienmēr ir šķitis pārāk maz.