|
|
Saturday, October 11th, 2003
|
12:16a - ...
...visā pilnībā baudot RSU koju atmosfēru un iegrimdams pārdomās par nākotni es tā kā padomāju par šo...proti to, ka postmodernismam sekos neopostmodernisms, kurā visas postmodernisma idejas tiks paņemtas tik lielā mērā, cik būs nepieciešamas neopostmodernisma dzimšanai...skaidrojot šo kultūru procesus no ģimeniskā viedokļa tās būs kā jauna bērna (neopostmodernisma) augšana vecāku (postmodernisma) ietekmē un pēc laika uzvarot vecāku autoritāti, bērns pamazām pārņems varu līdz pats radīs pēcnācējus, kuri savukārt pēc laika uzveiks viņu. Vienīgais iespējamais process, kas lika aizdomāties bija tas, ka šīs ģimemes attiecības iespējams attīstīsies vairākās paaudzēs, un ka kādreiz var pienākt tas brīdis kad radam pārkultūru (kaut kas idejiski līdzīgs ar Frīdriha Nīčes pārcilvēku) un šī procesa rezultātā mēs iespējams eiforijas pārņemti pavisam aizmirstu par to, ka kultūras mājas virsotni balsta kultūras mājas pamati, un atrodoties tur augšā aizmirstu par to, kas atrodas apakšā līdz ar to radot vispārēju kultūras nestabilitāti pašos pamatos, kas apdraudētu mājās eksisitenci vispār. Nu labi tas tā...Vēl pārdomājot lietas vispār izsaku ideju, ka cilvēka prātu dažreiz virtuāli var salīdzināt ar maizi uz kuras mēs šad tad smērējam sviestu un nokožam pa gabaliņam padaloties arī ar pārējiem.
O.K....Es tevi mīlu Absurdīne...bučas tev...C YA :)
(3 comments |comment on this)
|
2:17a - ...
Es ticu mūsu futbolistiem !!!
(10 comments |comment on this)
|
2:38p - ...
...domājot par laiku, kurā mēs šobrīd dzīvojam sapratu, ka mēs atrodamies ļoti izdevīgā un samērā interesantā situācijā...manuprāt mums ir dota vienreizēja iespēja dzīvot laikā, kurā mēs varam vērot samērā interesantas atšķirības starp dažādām paaudzēm...strauji progresējošā (???) jaunatne dzīvo līdzās postpadomju paaudzei un vērtības, normas, idejas, kuras pieņēmuši un atzinuši par savām šo paaudžu pārstāvji, manāmi atšķiras...mēs varam izvērtēt ko paņemt no vieniem un ko paņemt no otriem, tādejādi iegūstot "zelta vidusceļu", proti mūsdienām vispiemērotāko veidolu...iedomājoties nākamo laikmetu (manas pārdomas par šo tēmu skat. zemāk), proti neopostmodernismu es iztēlojos arī tajā pastāvošo kārtību un tā varētu būt sekojoša...
*Uzmesti mūsdienu straujā progresa(???) viļņa, praktiski pašā galotnē mēs esam nonākuši diezgan neertā situācijā,jo mums ir vajadzīga ļoti liela, nemitīga "līdzsvara izjūta" un nepārtraukta koncentrēšanās, lai noturētos šī viļņa galotnē un var pienākt brīdis kad mēs vienkārši nogurstam no tā, vai arī mums tas apnīk, un tad mēs lēnām sāksim nolaisties zemāk. Nolaidīsimies mēs ne jau uz regresa pusi, bet vienkārši ielūkosimies mazliet vairāk pagātnē un tajā pastāvošajās vērtībās līdz ar to paņemot daļu no tām, lai izveidotu augstākminēto "zelta visusceļu"un turētos stabili vilnim pa vidu, uz kādu brīdi nenolaižoties ne zemāk,ne paceļoties augstāk. Cik ilgi to "vidusceļu" spēsim izturēt, proti nepiedzīvosim jaunu progresa (???) vilni, tas jau ir cits jautājums un tās starp citu ir tikai manas pārdomas...
P.S. Es nebūt nenoniecinu progresu, bet manuprāt pārāk indīga tā deva liek daļēji aizmirst bijušo un šobrīd līdzās pastāvošo vērtīgo. Ja mēs salīdzinam to ar kultūram, tad varētu sanākt tā, ka dominējošo kultūru (bijušo un šobrīd līdzās pastāvošo), pamazām nomāc subkultūra vai kontrkultūra, kura pamazām kļust par dominējošo. Daļēji zaudējot dominējošās kultūras veidolu to vēlāk ir diezgan pagrūti atjaunot, ja vien tāda vajadzība rodas, bet kā jau iepriekš teicu tās ir tikai manas pārdomas...
(1 comment |comment on this)
|
|
|
|